Burtnieku nams ir ēka ar senām, kultūrvēsturiski nozīmīgām tradīcijām. Pirms 100 gadiem līdzās bezalkohola biedrības namam „Ziemeļblāzma” to cēlis kokrūpnieks un dāsnais mākslu mecenāts Augusts Dombrovskis ar mērķi veidot darba un atpūtas vietu Latvijas radošās inteliģences pārstāvjiem.

Augusts Dombrovskis ir cilvēks, kurš lielu uzmanību velta tautas izglītībai. Toreiz – 20.gs. sākumā - viņš Vecmīlgrāvī aizsāk veidot izglītotu, augstas kultūras sabiedrību. Par gara gaismas nesējiem tautā līdzās „Ziemeļblāzmas” pilij un Burtnieku namam kļūst viņa celtās Proģimnāzija un „Zaļā skola” - bērnudārzs bāreņiem un strādnieku bērniem.

1911.gadā, tēva mudināts, jau Augusts Dombrovskis – juniors te atver Latvijā pirmo Tautas konservatoriju. Aktīva mūzikas un kultūras dzīve Vecmīlgrāvī noris arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.

Augusta Dombrovska – pirmā nozīmīgākā latviešu mecenāta filantropiskā darbība Vecmīlgrāvī gadsimta sākumā ir tikai viena daļa no viņa sapņa – redzēt savu tautu izglītotu, talantiem bagātu. Otra saistīta ar paša fanātisko mūzikas mīlestību, izgatavojot stīgu instrumentus un apliecināta grāmatā „Mana vijole” (Rīga, 1923.gads).

Nevienu dienu neapmeklējis skolu, A.Dombrovskis pašmācības ceļā apgūst ne tikai vispārīgo izglītību, bet arī vijoļspēles prasmi. Par profesionālu vijolnieku kļūst viņa dēls – Augusts, 1906.gadā absolvējot Pēterburgas konservatoriju.

Pats A.Dombrovskis pievēršas vijoļu būvei, vēlēdamies atrast ideālu instrumenta skanējumu. Vērīgi pētot labāko instrumentu paraugus, sadarbojoties ar ievērojamiem vijolniekiem un vijoļu meistariem, viņš savā mūžā rada vairāk kā 1200 stīgu instrumentus – altus, čellus, kontrabasus, bet visvairāk savas iemīļotās vijoles. Ne velti Jānis Zālītis viņu nosauc par „vijoļu fantastu”. Daudzi instrumenti tiek atdāvināti jeb „nodoti latviešu tautas vajadzībām”. Tāpat kā vēlāk, saskaņā ar viņa testamentu, staltā Ziemeļblāzmas pils un „Burtnieku nams”, kur gadsimta sākumā rit spraiga kultūras dzīve.

Dažādos laika posmos šeit dzīvo Krišjānis Barons, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Zālītis, Emilis Melngailis, Kārlis Skalbe un citi ievērojami literāti, mākslinieki, mūziķi. Šeit tiek rīkoti literāri vakari, koncerti, gleznu un skulptūru izstādes, tiek radīti labvēlīgi apstākļi plašai kultūras dzīves apritei.

Kopš 1991.gada Burtnieku nams kļūst par Rīgas 2.mūzikas skolas mītnes vietu. Ar tā pārtapšanu mūzikas skolā 20.gs. izskaņā ir piepildīts A.Dombrovska novēlējums – nodot to tautas izglītošanas vajadzībām. Mēs – šī nama tagadējie saimnieki savā veidā esam kļuvuši par viņa nepiepildīto ieceru īstenotājiem.

Augusta Dombrovska izcilā personība un viņa nenovērtējamais devums latviešu sabiedrībai nav palicis nepamanīts. Laikabiedri viņam veltījuši gan lugu (A.Brigadere – „Pie latviešu miljonāra”), gan dziesmas un dzejas vārsmas. Viņa vārdā nosaukts 1997.gadā pirmo reizi mūzikas skolā notikušais stīgu instrumentu konkurss, kurš jau ieguvis plašu popularitāti un starptautisku rezonansi. A.Grāpis 2006.gadā izdod apjomīgu, ilustrācijām bagātu grāmatu par A.Dombrovska mūžu un veikumu.

Augusta Dombrovska vārdā ir nosaukta centrālā iela Vecmīlgrāvī, tādējādi ierakstot viņa vārdu Rīgas kultūrvēsturiskajā topogrāfijā. 2008.gadā Rīgas 2.mūzikas skola pārdēvēta par Augusta Dombrovska Mūzikas skolu.

Tas ir paveikts, apliecinot visaugstāko cieņu cilvēkam, kura vārds ir iedvesmojošs paraugs latviešu tautai piemītošajai sirds bagātībai, tieksmei pēc gara gaismas, izglītības un kultūras.

netEMA                Copyright © 2020 Augusta Dombrovska mūzikas skola